Rezolūcija


Konferences „Mazākumtautību izglītības politika Eiropas Savienībā: Latvijas pieredze“

REZOLŪCIJA

Viļņā, Lietuvas Republikas Seimā, 2010. g. 27. oktobrī


Lietuva un Latvija, kas ir etniski tuvas līdzīga lieluma kaimiņvalstis ar līdzīgu pēdējo gadsimtu vēsturi un pieder vienām un tām pašām starpvalstu struktūrām – ES un NATO, vēl joprojām nepietiekami lielā mērā saskaņo savu iekšpolitiku un likumdošanu, lai arī pasaulē abas šīs valstis (kopā ar Igauniju) pazīstamas kā vienots Baltijas valstu reģions.

Viena no būtiskākajām iekšpolitikas atšķirībām ir nevienāda mazākumtautību izglītības politika Lietuvā un Latvijā. Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā ir neproporcionāli liels valsts finansējamo nacionālo skolu skaits uz 10 000 iedzīvotāju. Bez tam dažu Lietuvas mazākumtautību skolās mācību priekšmeti vispār netiek mācīti valsts valodā, un tas apgrūtina šo mazākumtautību integrāciju sabiedrībā, veicina attiecīgu to izolāciju vai pat dezintegrāciju, nostāda pret atlikušo Lietuvas sabiedrības daļu. Valsts valodas ignorēšana Lietuvas mazākumtautību skolās rada destabilizācijas precedentu arī citām Baltijas valstīm.

Konference aicina:

1. Lietuvai kā Baltijas vai Ziemeļvalstu reģiona valstij piemērot līdzīgus kritērijus, kādi piemērojami Latvijai un Igaunijai.

2. Lietuvā Latvijas mazākumtautību izglītības praksi uzskatīt par paraugu, kā tas atzīts visā Eiropas Savienībā.

3. Lietuvas mazākumtautību skolās daļu mācību priekšmetu, pirmkārt, vēsturi, ģeogrāfiju, fiziku, ķīmiju un matemātiku, sākt mācīt valsts valodā.

4. Pārbaudīt, vai atšķirīgu lietuviešu valodas un valsts valodas gala eksāmenu vienādais svērtais koeficients neaizskar vienlīdzīgu iespēju principu mācīties Lietuvas augstskolās.

5. Veikt skolotāju atestāciju, kuras laikā tiktu pārbaudīta to valsts valodas prasme un spēja tajā mācīt savu mācību priekšmetu.

6. Koriģēt vai konkretizēt spēkā esošos likumus, kas līdz šim ļauj dažādi interpretēt valsts valodas lietojuma Lietuvas teritorijā praksi. Padarīt stingrāku ierēdņu atbildību par valsts valodas likuma neievērošanu vai nespēju to ievērot.

7. Lietuvas un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijām organizēt regulāras darba tikšanās, kuru laikā dalīties mazākumtautību izglītības pieredzē un pārrunāt citus abām valstīm aktuālus izglītības jautājumus.

8. Ciešāk sadarboties Lietuvas un Latvijas parlamentārajām grupām, sagatavojot dažādus likumus mazākumtautību u.c. jautājumos.

Vienlaikus konference izsaka izbrīnu par dažu Polijas Republikas ierēdņu un politiķu atklātu iejaukšanos Lietuvas Republikas iekšlietās.

Rezolūciju iesniegt:
Lietuvas Republikas Seimam,
Lietuvas Republikas Valdībai,
LR Izglītības un zinātnes ministrijai,
LR Ārlietu ministrijai,
medijiem.