Aicinājums


LIETUVAS UN LATVIJAS FORUMA I KONGRESA AICINĀJUMS

Latvijas un Lietuvas kultūras, mākslas, uzņēmējdarbības, plašsaziņas līdzekļu, akadēmiskās, politiskās un citu sabiedrības daļu pārstāvji, kas pulcējušies Kauņā simboliskajā Baltu vienībās dienā uz pirmo Latvijas un Lietuvas foruma kongresu, vēršas pie abu mūsu brālīgo valstu vadītājiem, parlamentiem, valdībām un sabiedrību, aicinot aktivizēt Latvijas un Lietuvas sadarbību, kā arī veidot sirsnīgu un ilglaicīgu abu tautu stratēģisko partnerību. Pēc mūsu domām galvenās šīs partnerības daļas būtu šādas:

1. Abpusēja cieņa un savstarpējā uzticēšanās

1.1. Latvija un Lietuva pēc būtības tiecas pēc līdzīgiem kultūras, sociālajiem un politiskajiem mērķiem un savā darbībā balstās uz vienām un tām pašām demokrātiskajām vērtībām. Aicinām abu valstu politiķus labāk savā starpā koordinēt stratēģisku darbību, bet valsts institūcijas – paplašināt savstarpējos sakarus, lai apvienotajā Eiropā Latvija un Lietuva runātu noteiktā balsī.

1.2. Kā īpašu abu valstu tuvības pierādījumu piedāvājam jau līdz dalībai Šengenā atcelt pasu kontroli un citas birokrātiskas procedūras uz Latvijas un Lietuvas robežas.

2. Baltu mantojums

2.1. Atzīstam, ka mūsdienu globālajā pasaulē baltu identitāte ir ļoti trausla un ievainojama. Lai nodrošinātu baltu etnosa ilgtermiņa saglabāšanos, aicinām politiskā līmenī aktualizēt ideju par baltu reģionu, panākt, lai tā tiktu oficiāli atzīta ES līmenī, panākt, lai šis baltu reģiona jēdziens kļūtu pievilcīgs arī Lietuvas un Latvijas etniskajām minoritātēm. Aicinām izveidot Baltu Kultūrkapitāla fondu, kas atbalstītu baltu identitātes pētījumus un literatūras tulkojumus.

2.2. Pēc iespējas ātrāk sagatavot un izdot elektroniskas latviešu-lietuviešu un lietuviešu-latviešu valodu vārdnīcas, kā arī izveidot datorizētas baltu valodu tulkošanas sistēmu.

2.3. Aicinām piešķirt līdzekļus lietuviešu valodas mācīšanai Latvijas un latviešu valodas mācīšanai Lietuvas vispārizglītojošajās skolās. Uzskatām, ka tas ne tikai palīdzētu saglabāt un kopt unikālās baltu valodas – abu valstu valsts valodas –, bet arī būtiski stiprinātu Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, kā arī pārvaldes institūciju savstarpējās saites.

2.4. Aicinām plašāk studēt abu brāļu tautu vēsturi, glabāt vēstures un kultūras mantojumu; saudzēt un pasniegt sabiedrībai Latvijā un Lietuvā esošos pieminekļus, kas atspoguļo baltu cilšu vai abu tautu saites un sadarbību.

2.5. Aicinām paplašināt augstskolu studentu un pasniedzēju apmaiņu, saskaņot un veidot kopīgas mācību programmas, lai studentiem būtu iespēja daļu priekšmetu noklausīties kaimiņvalstī, vienlaicīgi saņemot studiju diplomu abu valstu augstākās izglītības iestādēs.

2.6. Aicinām Latvijas un Lietuvas atbildīgās institūcijas un sabiedriskās organizācijas saskaņot rīcību saišu uzturēšanā ar latviešiem un lietuviešiem emigrācijā, iesaistot tos Latvijas un Lietuvas mērķu sasniegšanā, īpaši lielu uzmanību veltot jaunās emigrācijas jautājumiem.

2.7. Ierosinām izveidot Latvijas un Lietuvas vēstures, kultūras, izglītības un zinātnes ekspertu komisiju, kas uzraudzītu un saskaņotu uzskatus par mūsu valstu vēstures un kultūras jautājumiem. Koordinēt jaunu terminu pieņemšanu, sadarbojoties abu valstu valodas komisijām. Veicināt kompleksus reģionālus pētījumus un reģionālas akcijas, kas interesētu latviešus un lietuviešus.

2.8. Uzsveram, ka baltu valodu nākotne ir atkarīga arī no abu valodu izlokšņu saglabāšanas un kopšanas.

3. Kultūra un tēls

3.1. Aicinām Latvijas un Lietuvas kultūras sabiedrību un kultūras organizācijas, kā arī atbildīgās valsts iestādes pievērst īpašu uzmanību divpusējiem kultūras projektiem, stimulēt kultūras apmaiņas ilgtermiņa projektus.

3.2. Aicinām abu valstu valsts televīzijas un kabeļtelevīzijas sākt apmaiņu ar regulāriem kultūras un izglītojošiem raidījumiem, sagatavot un rādīt tos savas valsts valodā ar tulkojumu subtitros (nevis audio!) otras valsts valodā. Aicinām pilnīgi atteikties no prakses tulkot šādus raidījumus vai filmas kādā trešā valodā.

3.3. Piedāvājam pievērst daudz vairāk uzmanības un mērķtiecīgi atbalstīt latviešu un lietuviešu literatūras tulkojumus un izdevumus, latviešu un lietuviešu daiļrades refleksiju un popularizēšanu abās baltu valstīs un ārzemēs, kā arī informāciju plašsaziņas līdzekļos  par abu valstu mākslas attīstību un kultūras notikumiem.

3.4. Aicinām abu valstu delegācijas Baltijas Asamblejā stingri turēties pie lēmuma aktīvi tulkot, izdot un iepazīstināt kaimiņvalsti ar grāmatām, kas ieguvušas Asamblejas literatūras prēmiju.

3.5. Uzskatām — lai koordinēti īstenotu šos un citus kultūras mērķus, ir ļoti svarīgi savas valsts vēstniecībās izveidot kultūras atašeja amatu.

3.6. Abās valstīs izveidot valstu informācijas centrus.

4. Uzņēmējdarbība un tūrisms

4.1. Sekmīgākai uzņēmējdarbības attīstībai ir būtiski valdību līmenī ātrāk saskaņot uzņēmējdarbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības Latvijā un Lietuvā, bet ES Pakalpojumu direktīvas prasības sākt piemērot praksē agrāk nekā tā stāsies spēkā ES kopējā tirgū.

4.2. Aicinām tiekties pēc lielākas Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības. Valdībām būtu aktīvāk jāsadarbojas, veidojot enerģētikas attīstības stratēģiskos plānus.

4.3. Kongress vērš uzmanību uz globālo tendenci – atomenerģētikai nav alternatīvas. Tāpēc tā būtu jāattīsta arī Baltijas valstīs, uzbūvējot vienotu atomspēkstaciju, pie tam ievērojot katras valsts specifiku, priekšrocību un prioritātes. Aicinām izveidot enerģētikas sistēmu, kas būtu savienota ar Rietumu un Austrumu enerģētikas tīkliem.

4.4. Lai izveidotu zināšanu ekonomiku, ir jāuzlabo vidējās izglītības līmenis, jāpalielinā finansējums izglītībai, nodrošinot pilnvērtīgu dabas zinātņu un valodu mācīšanu skolās. Lai veicinātu baltu valstu iekļaušanos kopīgā ekonomiskajā telpā, vidusskolā būtu jābūt iespējai mācīties vismaz trīs svešvalodas, ieskaitot angļu un krievu.

4.5. Aicinām Latvijas un Lietuvas valsts iestādes, uzņēmēju sabiedrību un asociētās uzņēmējdarbības struktūras aktīvi sadarboties informācijas izplatīšanā un kopēju pasākumu organizēšanā. Rosinām kopā piedalīties projektos, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem, kā arī solidarizēties, aizstāvot nacionālās uzņēmējdarbības intereses ES un citu valstu tirgos.

4.6. Aicinām apvienot spēkus abu valstu ekonomiskās konkurētspējas veicināšanā, īpašu uzmanību pievērst informācijas tehnoloģiju un zināšanu ekonomikas attīstībai. Par prioritāti jākļūst informācijas tehnoloģiju plašai izmantošanai – šīm tehnoloģijām jābūt viegli pieejamām. Šis paņēmienu kopums kalpotu straujākai infrastruktūras attīstīšanai, kas ir nepieciešama, veidojot informācijas sabiedrību. Ticam, ka zināšanu un tehnoloģiju sektorā Latvija un Lietuva var kļūt par vislabāk integrētajām valstīm visā Baltijas reģionā.

4.7. Redzot īpaši lielas iespējas tūrisma sektorā un saprotot šīs nozares nozīmi savstarpējo attiecību attīstībā, iesakām pievērst vairāk uzmanības divpusēju tūrisma projektu gatavošanai, kopējo informatīvu izdevumu izdošanai, tūrisma informācijas centru dibināšanai, kopēja reģiona pievilcīgai pasniegšanai, kopējā reģiona kultūras tūrisma objektu atlasei un to sagatavošanai.

4.8. Aicinām Latvijas un Lietuvas atbildīgās iestādes ātrāk pabeigt reģionālos transporta infrastruktūras projektus, lai no vienas valsts uz otru, īpaši no Rīgas uz Viļņu un otrādi varētu droši un bez šķēršļiem nokļūt ar Eiropai atbilstošu ātrumu.

Kauņā, 2005. g. 22. septembrī